Bildes "pirms" un "pēc"
7. novembris, 2022 pl. 19:05,
Nav komentāru
Es ļoti gribētu salikt bildes ar dārziem vai dārza daļām, kuriem esmu palīdzējusi tapt... Bet dārzs ir ilgstošs process, ir jāgaida vairāki gadi līdz tādam rezultātam, ko redzu savās vīzijās. Var, protams, salikt bildes ar "pirms" un "pēc", bet tūlītējs, acīmredzams efekts būtu tikai tad, ja tiktu iestādīti lieli koki un krūmi (to diemžēl var atļauties vien retais!) un ziedošas ziemcietes. Realitātē situācija nedaudz atšķiras... Tiek iestādīti mazi (kādreiz, atļaušos teikt, pat mikroskopiski) koki un krūmi atbilstoši klienta izvēlētajam šī brīža finansiālajam ieguldījumam dārza tapšanā, un tādā gadījumā ziemcietes kādu laiku (pat gadus) var būt pat garākas par krūmiem. Vai tas ir skaisti? Nez. Man patīk, jo redzu, kā te izskatīsies nākotnē. Klientam patīk, jo ir sperts pirmais solis, lai veidotos ainava, un viņš, tāpat kā es, zina, ka, lai dobe parādītu sevi visā tās krāšņumā, vispirms tajā ir jāsastāda augi. Bet, vai patiks skatītājam, tas būs atkarīgs no tā, cik ļoti viņš iedziļināsies ainavas veidošanas procesā. Visātrāko efektu bildēm "pirms" un "pēc" var panākt ziemciešu un graudzāļu dobēs - reizēm jau pirmās sezonas laikā ir acīmredzams prieks, bet pēc pāris gadiem jau pārņems tā īpašā wow! sajūta. Diezgan "gatavu" ainavu var panākt arī ar lielajiem kokiem un krūmiem (tādi ir nopērkami, un es patiešām no sirds ieteiktu vismaz vienu lielu koku iestādīt, ja dārzs atrodas klajuma vidū). Bet ar pārējiem dārziem ir tā, ka ainava veidojas pamazām. To zina katrs, kurš ir veidojis savu dārzu. Jo ir svarīgi, lai no skatiena zemes līmenī tas tomēr paceltos augstāk, lai veidotos telpa, kokaugu karkass, kas kalpo gan fonam, gan apjomam... Turklāt ikvienam augam ir jāiesēžas savā vietā. Profesionālis to iesēdinās uzreiz īstajā vietā, mazāk zinošais, iespējams, īsto vietu atradīs eksperimentējot un vairākkārt pārstādot... Taču pa īstam, manuprāt, augu "iesēdina" tikai laiks (ak, man būs reāli grūti pastāstīt šo savu sajūtu vārdos). Tas ir tad, kad augs sāk draudzēties ar saviem kaimiņaugiem un kad tie viens otru papildina, pieglaužas, spēlējas, turklāt dažādos gadalaikos... Nu tā - tas īsumā par manu dārza veidošanas sajūtu, kas radusies praksē, savulaik pieļaujot simts un vienu kļūdu, un papildus vairāku gadu garumā gūstot profesionālās zināšanas par augiem un ainavas veidošanu... Visu joprojām nezinu, turpinu mācīties, jo augu pasaule ir neaptverami liela. Taču, kā es mēdzu teikt saviem klientiem, man ļoti patīk tas, ko daru. Man tiešām liekas, ka man ir dārza izjūta, bet par to lai tomēr spriež citi.