Pēdējos gados savu dārzu biju aplaimojusi vien ar dažiem augu papildinājumiem, jo dārzs bija "gatavs". Tas bija brīnišķīgs periods - tāds dārza baudīšanas laiks! Maz darba, daudz prieka un liela vēlme palīdzēt citiem. Šogad nolēmu dārzu rekonstruēt. Sākotnējais iemesls pusdārza uzrakņāšanai bija jaunās saimniecības ēkas celšana un pazemes komunikāciju izbūve, tāpēc nolēmu izmantot izdevību pie reizes arī šo un to pārplānot, izveidot jaunas dobes, ieplānot bruģētas taciņas, iestādīt jaunus augus... Un, re! Atkal piedzīvoju jaunu sākumu, padarīju savu dārzu citādu, piešķīlu tam jaunu uguntiņu, radīju citu noskaņu... Tā pati vieta, un tomēr tik citāda! Kārtējais apliecinājums, ka dārzs ir brīnišķīga vieta, kur kļūt par savas pasaules radītāju, izpaust savas radošās domas un realizēt jaunās idejas, kā arī izdzīvot savus viskrāsainākos sapņus.

Paldies visiem, kuri man apkārt ar "dārzu sirdī" - es ticu, ka mēs cits citu iepriecinām ar skaisto šajā pasaulē, iedvesmojam jaunām idejām un jauniem lēcieniem, kā arī mudinām cits citu kļūt drosmīgākiem. Un es ticu, ka drosme izpaužas ne tikai mūsu dārzos, bet arī dzīvē.

Laimīgu Jauno gadu! Lai tas, kas galvā, kļūst par jūsu īstenību!💚

P S. Ak, jā - vēlme palīdzēt man ir joprojām. Ar vārdiem, iedrošinājumu, idejām, darbiem... Ziniet, esmu tepat...