Mani novērojumi. Ja vēlies - padomi
1. Samērīgums. Manuprāt, tas ir, ja ne pats svarīgākais, tad ļoti, ļoti svarīgs faktors. Patiesībā par to jādomā, būvējot māju. Mazā dārzā neder liela māja. Neder, un viss. Bet bieži vien tā tur stāv, dabūt prom nevar un ar dārzu kaut kas ir jāiesāk. Kaut ko iesākt var, bet... nemaz nav viegli. Viena no iespējām - vizuāli pacelt dārzu uz augšu, taču tad atkal jāraugās, lai saules nepietrūktu. Jo tad atkal nebūs labi. Savukārt lielā teritorijā maza māja der, bet neder mazas dobes. Labāk vienu lielu un izteiksmīgu!
2. Kokaugi. Tie ir galvenais dārza apjoma un karkasa veidotāji. Daudzi neizmanto kokaugus, lai noslēptos no kaimiņiem, un neizmanto tos, lai noslēptu nepievilcīgu skatu. Var jau būt, ka kādam tiešām patīk dzīvot kā uz skatuves vai lūkoties kaimiņam logos. Tas tiešām jānoskaidro! Jo, ja nu patīk!? Tāpat bieži vien, sastādot kokaugus līnijā gar žogu, joprojām nav iespējams noslēpties, tāpēc, manuprāt, reizēm ir vērts pakāpties nostāk - vairāk uz dārza centru. Taču daudzi baidās zaudēt zālienam atvēlēto teritoriju, kur varētu gulēt un sauļoties. Un galu galā sauļojas "uz skatuves". Par to vērts padomāt, jo vienmēr var mēģināt panākt divus (reizēm vairāk) labumus uzreiz.
3. Dārza funkcija. Ar to, iespējams, būtu jāsāk - ar sapratni, kam dārzs tiks izmantots. Vai vēlies uz to skatīties, vai tajā būt, vai vēlies daudz smaržu un krāsu, vai arī mūžzaļus akcentus, vai varbūt visu kopā? Vai gribi dārzeņus audzēt, vai arī nedarīt neko? Vai gribi, lai bērni varētu spēlēt bumbu, vai arī līkumot pa taciņām savā "mūžamežā"? Ir tiks daudz jautājumu, kurus sev uzdot, pirms saprast, kurp doties. Jo doties var visdažādākajos virzienos. Man patīk teikt, ka ir ļoti daudz variāciju, kā izveidot dārzu, bet tikai viens būs īstais tev šobrīd. Iespējams, pēc dažiem gadiem vēlēsies jau kaut ko citu, bet, manuprāt, vajag dzīvot "šeit un tagad" un izvēlēties to, ko vēlies šobrīd.